Stīvens L. Pogs
VID saņēma šādu anonīmu vēstuli:
"Kungi!
Nosūtu jums čeku par 150 dolāriem. Pagājušajā gadā es nedaudz krāpos ar nodokļiem un kopš tā laika nevaru mierīgi gulēt. Ja man joprojām būs problēmas iemigt, nosūtīšu arī pārējo." 1
Ikviens no mums vēlas sajust, ka viņam ir piedots. Jautājums tikai: no kurienes nāk šī piedošana?
Ja esi kristietis, tavi grēki ir piedoti. Cerams, ka Bībele ir tevi par to pārliecinājusi. Bet kāda ir tava reakcija uz to? Kāds mans draugs, kurš nodarbojas ar kristīgo padomdošanu, teica: "Ir kristieši, kas netic, ka ir grēkojuši; un citi, kas netic, ka viņiem ir piedots."
Es gribētu tev palīdzēt novērtēt gan grēka, gan Kristus piedošanas īstenību.
Ernests Hemingvejs kādreiz teica: "Ja tu rīkojies morāli pareizi, tev ir laba sajūta; ja rīkojies morāli nepareizi, tu jūties slikti." Tas ir ļoti izplatīts uzskats par grēku – daudzi pēc tā vadās. Taču tas nav biblisks skatījums. Balstoties uz Bībeli, grēks ir viss, kas nesaskan ar Dieva gribu.
Cik lielu nozīmi Dievs piešķir grēkam? Viņš to necieš. "Tavas acis ir pārāk šķīstas, lai Tu varētu skatīt ļaunumu, un varas darbus Tu arī nevari uzlūkot." (Habakuka 1:13) "Dievs ir gaisma un Viņā nav nekādas tumsības." (1. Jāņa 1:5)
Tas varētu šķist nesvarīgi. Vai tad Jēzus jau nav samaksājis par visiem grēkiem? Kādēļ jāsatraucas par grēkiem, ja Dievs tevi mīl un piedāvā brīnišķīgu plānu tavai dzīvei? Varbūt tev vajadzētu grēku uztvert kā kļūdas – sava veida neveiksmes.
Taču Dieva viedoklis par grēku ir pilnīgi citāds. Viena grēka dēļ Ādams un Ieva tika izraidīti no paradīzes. Grēka dēļ Noa dzīves laikā Dievs sūtīja zemei plūdus. Netiklības dēļ, kas valdīja Sodomā un Gomorā, Viņš tās iznīcināja ar uguni. Grēka dēļ Isrāela bērniem nācās klīst pa tuksnesi 40 gadus.
Dievs ienīst grēku. Taču mēs grēkojot jūtamies labi. Līdzīgi kā Ādams un Ieva, mēs domājam, ka varam pazīt ļaunumu un tomēr stāvēt tam pretī. Taču mēs neesam tādi kā Dievs. Dievs zina, ka ļaunums eksistē, taču Dievs nav ļauns un nepadodas ļaunumam. Bet mūs ļaunums pievelk un mēs tam padodamies.
Ikreiz, kad tu grēko, Dieva Gars tevī skumst. Reizēm Viņš tev liek justies vainīgam. Grēkojot tu izvēlies dzīvot neatkarīgi no Dieva gribas. Dievs tevi tādēļ neienīst. Viņš joprojām tevi mīl. Bet tas Viņu apbēdina: "Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai." (Efeziešiem 4:30) Lai saprastu, kā grēks tevi ietekmē, pavērosim, kāda ir atšķirība starp attiecībām ar Dievu un sadraudzību ar Dievu.
Kad tu kļuvi par kristieti, kāda bija atbildības nasta, ko šajā procesā uzņēmās Dievs un tu:
ATTIECĪBAS AR DIEVU | SADRAUDZĪBA AR DIEVU | |
|
|
Grēks neietekmē tavas mūžīgās attiecības ar Dievu – tās tika izveidotas brīdī, kad tu uzticējies Kristus nopelnam, kurš samaksāja par Taviem grēkiem. Kristus nomira par visiem taviem pagātnes, tagadnes un nākotnes grēkiem. Tajā laikā visa tava dzīve bija nākotnē. Tu uzticējies Jēzum, tādēļ tev ir pilnībā piedots. Tavas attiecības ar Dievu ir drošas.
Taču grēks atstāj iespaidu uz sadraudzību ar Dievu. (Sadraudzība ir tavs ikdienas kontakts ar Dievu). Grēks iespaido saikni ar Dievu un to, cik piemērots esi, lai īstenotu Viņa gribu. Grēks aizmiglo tavu skatu uz lietām, kam Kristus grib pievērst tavu uzmanību.
Psalmā 32:3-5 ir teikts: "Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu, jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā. Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu."
Tā ir pareizā reakcija uz grēku. Viņš nenoliedza grēku. Viņš nemocījās ap to. Viņš to nožēloja.
Ko nozīmē atzīties savos grēkos un tos nožēlot? Pirmkārt, atzīt nozīmē piekrist Dievam. Viņš jau zina, ka esi grēkojis, tā ka nav jēgas to slēpt! "Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības." (1. Jāņa 1:9)
Tas nenozīmē ubagot Dieva piedošanu. Kristus jau ir samaksājis sodu par visiem mūsu grēkiem un brīdī, kad nožēlojam, mēs automātiski saņemam Dieva piedošanu. Iemesls, kādēļ Dievs var piedot tajā pašā brīdī, ir Kristus nāve pie krusta, nevis pazemības vai nožēlas dziļums.
Atgriešanās nozīmē rīcības maiņu. Tas nozīmē piekrist Dievam, ka esi rīkojies aplami un apliecināt, ka nevēlies to atkārtot.
Dažreiz tu jūties vainīgs arī pēc tam, kad esi atzinis savu grēku. Varbūt tas liekas īpaši garīgi nicināt sevi tādēļ, ka esi izdarījis kaut ko tik briesmīgu un domāt, ka Dievs būs apmierināts tad, ja spēsi pietiekami pazemoties.
Taču Dievs nemaz to nevēlas. Daļa no grēku nožēlas ir pateicība Dievam, ka Kristus dēļ visi mūsu grēki ir piedoti. Balstoties uz to, Dievs saka: "Es būšu žēlīgs viņu netaisnībām un viņu grēkus vairs nepieminēšu." (Ebrejiem 8:12) Pateicība prasa ticību, jo tu atsaucies uz to, ko par tevi saka Dieva Vārds, nevis tam, ko jūti. Sevis nicināšana pievērš tavu uzmanību grēkam un novērš no Kristus un Viņa piedošanas.
Reizēm mēs sajaucam kārdinājumu ar grēku. Ikviens no mums tiek kārdināts. Arī Jēzus to piedzīvoja... bet Viņš nepadevās kārdinājumam. Viņš negrēkoja. Ja jūties kārdināts, nešausti sevi. Tu vari pieņemt apzinātu lēmumu nenodoties kārdinošām domām un lūgt Dievam spēku izvairīties no grēka. Taču tev nav jājūtas vainīgam. Varens pants, ko vari iegaumēt un atsaukt atmiņā kārdinājumu brīžos, ir 1. Korintiešiem 10:13.
Dievs ir pilnībā piedevis tev visus grēkus. "Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas." (Romiešiem 8:1) Viņš nepiemin tavas kļūdas un grēkus un tos nenosoda, tādēļ arī tev tas nav jādara. Dievs saka: "Un viņu grēkus un viņu netaisnības vairs nepieminēšu." (Ebrejiem 10:17) Vainas mākonis ir izplēnējis! Pieņem Dieva pilnīgo piedošanu.
"Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības." (Romiešiem 8:2) Kristieša dzīve ir dzīve brīvībā: brīvībā no vainas apziņas un brīvībā dzīvot tā, kā vēlas Dievs. Tas ir vienīgais dzīvesveids, kas sniedz absolūtu piepildījumu. Tas ir izaugsmes ceļš – kļūstot līdzīgākam Kristum un atspoguļojot Kristu. Izaugsmei ir vajadzīgs laiks!
Tekstā ievietotās norādes: (1) "Come Before Winter", Charles Swindoll (Multnomah Press, 1985), 89.lpp.
DALIES UN PĀRRUNĀ: