Stīvens L. Pogs
Vai kristīga dzīve ir iespējama? Atklāšu noslēpumu – tev tā nav iespējama. Mēģinot dzīvot kristīgi savā spēkā, tu būsi kā kuģis uz sēkļa… nekur uz priekšu netiksi. Lai kuģis varētu peldēt, tam jāatrodas ūdenī. Lai dzīvotu kristīgi, ir jāmācās paļauties uz Dievu. Pāvils raksta: “Es visu spēju viņā, kas man dod spēku.” (Filipiešiem 4:13).
Noturīgas kristīgas dzīves noslēpums
ir Kristus mūsos: “Nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus. Un mana dzīve miesā tagad ir ticībā uz
Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un atdevis sevi par mani.” (Galatiešiem 2:20).
Pēdējā vakarā, ko Kristus pavadīja kopā ar saviem mācekļiem, viņš teica viņiem, ka dodas prom, bet neatstās viņus vienus: “Taču es jums saku patiesību: jums ir labāk, ka es aizeju. Ja es neaizeju, Aizstāvis pie jums nenāks, bet, ja es aizeju, es viņu sūtīšu pie jums.” (Jāņa 16:7).
Tev ir dots kāds, kurš dod tev spēku drosmīgai kristīgai dzīvei – Svētais Gars. Viņš nav tikai ceļa rādītājs: viņš ir Kristus Gars, kurš mīt tevī.
Svētais Gars, tāpat kā Tēvs un Dēls, ir Dievs. Daudz neskaidrību attiecībā uz Svēto Garu rodas tad, kad cilvēki neuztver viņu kā personu. Bet Svētais Gars ir dievišķa persona ar gribu un emocijām.
Svētajam Garam piemīt visas tās īpašības, kas piemīt Tēvam un Dēlam. Viņš ir visvarens (visspēcīgs), visu zinošs, nemainīgs un mūžīgs. Viņš ir Trīsvienības trešā persona.
Svētais Gars ir
svarīga kristīgās dzīves daļa. Kāda ir Svētā Gara loma un kādēļ viņš ir tik nozīmīgs?
Svētais Gars pārliecināja tevi par grēku un vajadzību pēc Jēzus Kristus (Jāņa 16:8-11). Bībele māca, ka bez Svētā Gara palīdzības, cilvēki domā, ka kristietība ir muļķības (1.Korintiešiem 1:18). Tavi tuvinieki var domāt, ka esi sajucis prātā, jo tici Kristum! Tu tā nedomā, jo Svētais Gars tev ir atklājis dzīves Kristū brīnumu.
Svētais Gars tev ir devis jaunu dzīvi. Miesa dod dzīvību vienīgi miesai, saka Jēzus. Bet garīgu dzīvību var dot vienīgi Svētais Gars (Jāņa 3:6). Un caur šo Garu tavā sirdī ir izlieta Dieva mīlestība (Romiešiem 5:5). Svētais Gars tev dod arī iekšēju pārliecību, ka esi kristietis (Romiešiem 8:16).
Svētais Gars ir skolotājs un spēka devējs. Viņš tevi vada pie Dieva Vārda patiesības. Viņš izgaismo Bībeli, lai tu varētu to saprast un pielietot (Jāņa 16:13-14). Viņš dod tavai liecībai spēku un garīgu iedarbīgumu (Ap.d. 1:8). Viņš aizlūdz par tevi Tēva priekšā, kad tu nezini, ko un kā tev vajadzētu lūgt (Romiešiem 8:26-27).
Svēto Garu sūtīja Kristus, lai darītu tevi spējīgu dzīvot kristīgi. Pāvils raksta: “… jūsos mājo tā Gars, kas Kristu augšāmcēlis no mirušajiem.” (Romiešiem 8:11). Kristīga dzīve ir iespējama tikai Svētā Gara spēkā.
Varbūt tu domā: “Man ir vajadzīgs Svētais Gars!” Ja tu esi kristietis, viņš jau ir tevī: “Jūs gan neesat miesīgi, bet garīgi, ja vien Dieva Gars mīt jūsos.” (Romiešiem 8:9) Svētais Gars mīt tevī, bet, iespējams, ka tu neesi gatavs nodot savu dzīvi viņa vadībai. Viņš var būt tevī, bet nevaldīt pār tevi.
1. Garīgais kristietis. “Garīgais cilvēks izdibina visu, bet viņu neviens nevar izdibināt.” (1.Korintiešiem 2:15)
Garīgs cilvēks ir pieņēmis Kristu un Kristus atrodas viņa dzīves centrā. Viņš nav bezgrēcīgs, viņš sastopas ar problēmām un kārdinājumiem katru dienu, tāpat kā jebkurš cits cilvēks. Taču katru problēmu un katru sīkāko savas dzīves daļu viņš uztic Kristum – tas ir viņa dzīvesveids. Viņa lielākā vēlēšanās ir pildīt Kristus gribu un viņš nav atkarīgs no citu cilvēku viedokļa.
2. Miesīgs kristietis. “Es, brāļi, vēl nevarēju runāt ar jums kā ar garīgiem cilvēkiem, bet tikai kā ar miesīgiem, kā ar maziem bērniem Kristū. Es jūs dzirdīju ar pienu un citu barību nedevu, tādēļ ka jūs to nespējāt uzņemt un arī tagad nespējat, jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsos ir naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un nedzīvojat kā miesīgi cilvēki?” (1.Korintiešiem 3:1-3)
Miesīgs kristietis arī ir kristietis (viņš kādā savas dzīves brīdī ir uzticējies Jēzum Kristum), bet viņa dzīve ir vērsta uz viņu pašu un viņa vajadzībām. Viņš reizēm var izpausties kā kristietis, bet Svētā Gara darbs viņā ir apslāpēts vai nu apzinātas nepaklausības dēļ vai tādēļ, ka viņš neapzinās Svētā Gara kalpošanas jēgu.
Kas atšķir miesīgu kristieti no garīga kristieša? Nav tā, ka miesīgajam kristietim piederētu tikai daļa no Kristus vai Svētā Gara – viņam pieder tieši tie paši garīgie resursi, kas garīgajam kristietim. Taču garīgais kristietis paļaujas uz Kristu, kas dod spēku kristīgai dzīvei, kamēr miesīgais kristietis paļaujas uz sevi. Mēģināt dzīvot kristīgi savā spēkā ir tikpat bezjēdzīgi kā mēģināt sasniegt galamērķi, nevis braucot mašīnā, bet to stumjot.
Bībele runā par Svētā Gara vadību.
Tas nozīmē, ka mēs paklausām tam, ko viņš saka. Viņš vada, mēs sekojam. Diezgan vienkārši. Taču parasti mums nepatīk,
ja kāds saka priekšā, ko mums darīt – arī tad, ja tas ir Dievs! Taču Svētā Gara piepildījums nozīmē tieši to – ļaut
Svētajam Garam un Dieva Vārdam teikt mums priekšā, kas jādara.
Mums ir izvēle katru dienu no jauna: vai ļausim mūs vadīt Svētajam Garam jeb kādam citam? Vai bailes no nākotnes jeb vēlme dabūt to, ko vēlamies būs svarīgāka nekā paklausība Kristum? Kad tevi piepilda Svētais Gars, viņš kontrolē tavas domas un rīcību. Kamēr tu esi piepildīts ar Svēto Garu, pār tevi nevar valdīt naids, bailes vai raizes. Tam visam vienkārši nav vietas tevī.
“Neesiet nesaprātīgi, bet saprotiet, kas ir Kunga griba. Nepiedzerieties vīna, no kā rodas izlaidība, bet topiet Gara pilni.” (Efeziešiem 5:17-18). Pretēji tam, ko rada alkohols, Svētā Gara radītās pārmaiņas nav mākslīgas. Tās nezūd laika gaitā. Bībele šīs paliekošās pārmaiņas, ko rada Kristū balstīta dzīve, sauc par Gara augļiem: “Bet Gara auglis ir: mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība. Pret tādām lietām nav bauslības.” (Galatiešiem 5:22-23).
Svētā Gara vadība ir mūsu pašu izvēle. To var izvēlēties, bet tas nenotiek pats no sevis. Nav iespējams piedzerties, pārkrāmējot alus kastes vai strādājot alkohola nodaļā. Tikai tad, kad cilvēks ir iedzēris, pasaule pēkšņi mainās. Kā kristietis, tu vari atrasties nemitīgā kristiešu klātbūtnē, un visi tavi grāmatplaukti var būt pilni ar Bībelēm, tomēr tas negarantē, ka būsi piepildīts ar Svēto Garu. Un otrādi – tu vari būt pilnīgi viens, un tomēr - piepildīts ar Svēto Garu.
Lai saņemtu Svētā Gara piepildījumu, nav vajadzīgs nekas vairāk kā lūgšana. Te būs lūgšanas paraugs, kas bieži ir palīdzējis man:
“Mīļais Tēvs, Tu esi man vajadzīgs. Es ciešu slāpes un izsalkumu pēc dziļākām attiecībām ar Tevi. Atzīstu, ka pats esmu bijis kungs pār savu dzīvi. Tāpēc esmu grēkojis pret Tevi.
Paldies, ka Tu piedod manus grēkus caur Kristus krusta nāvi, ko Viņš izcieta manā labā. Es atzīstu savus grēkus, novēršos no tiem un nododu savu dzīvi Kungam Jēzum. Ticībā es lūdzu Tevi piepildīt mani ar Svēto Garu, kā Tu to esi pavēlējis. Tu esi apsolījis piepildīt mani, ja es lūdzu pēc Tavas gribas. Es lūdzu to Jēzus Kristus vārdā.
Lai apliecinātu savu ticību, es pateicos Tev, ka esi piepildījis mani ar Svēto Garu un pārņēmis manas dzīves vadību savās rokās. Āmen.” 1
Ja tu to lūdzi no sirds,
vēloties, lai Svētais Gars tevi vada, tad Svētais Gars tevi ir piepildījis, kaut gan Tu to nejūti. Atceries,
kad tu nodevi savu dzīvi Kristum? Varbūt tas bija ļoti emocionāls piedzīvojums, bet varbūt tu, līdzīgi kā es,
neko īpašu nejuti. Kristus ienāca tevī nevis kādu īpašu sajūtu dēļ, bet tādēļ, ka Dieva Vārds ir patiess.
Tieši tāpat ir ar Svētā Gara piepildījumu.
Daži cilvēki pielīdzina Svētā Gara piepildījumu kādai mistiskai reliģiskai pieredzei. Tur nav nekā mistiska. Tas ir ticības lēmums: atbilde tam, ko Dievs saka savā Vārdā. Svētā Gara piepildījums nav atkarīgs no sajūtām, bet no Bībeles, kurai tu uzticies.
Svētā Gara kalpošana ir vitāli svarīga kristieša dzīvē.
Varbūt tev vēl ir kādi neatbildēti jautājumi par to?
1. Kādēļ daudzi kristieši nav piepildīti ar Svēto Garu?
Šo jautājumu man uzdeva Kārlis, kad mēs kopā pusdienojām. Kādēļ ir tik daudz kristiešu, kuri nav piepildīti ar Svēto Garu?
Atbilde ir vienā vārdā: grēks. Mēs izvēlamies neklausīt Dievam. Tas var izpausties kā lepnība: mēs gribam dzīvot pēc sava prāta. Mēs neļaujam Dievam kontrolēt savu naudu; mēs esam smagi strādājuši, lai to nopelnītu, un tā pieder tikai mums. Mēs neļaujam Dievam kontrolēt mūsu attiecības; kādēļ man būtu šim cilvēkam jāpiedod, ja tā taču bija viņa paša vaina? Mēs neļaujam Dievam kontrolēt mūsu personīgo morāli; tā ir tikai mūsu darīšana un pat Dievam tur nav, ko meklēt. Tā runā lepnība. Bībele saka: “Izsmējējus viņš [Dievs] izsmej, bet grūtdieņiem dod žēlastību!” (Sakāmvārdi 3:34)
Grēks var izpausties kā bailes. Sakāmvārdu grāmatā ir teikts: “Bailes no cilvēkiem ved slazdā…” (Sakāmvārdi 29:25) Vai ir kas tāds, ko Dievs no tevis sagaida, bet tu to nedari, jo baidies, ko par tevi teiks citi? Mēs bieži domājam: es to nespēju izdarīt. Es izskatīšos pēc muļķa. Dievs taču negaida no manis kaut ko tādu?! Bieži vien viņš sagaida tieši to!
Minētās Rakstu vietas panta otrā daļa māca: “Kas uz Kungu paļaujas, tas pasargāts!” Ir viegli stādīt cilvēku viedokli augstāk par Dieva viedokli, taču vai tad mēs nevēlamies patikt Dievam? Mūsu dzīve atšķirsies no citu cilvēku dzīves. Bet tas ir tā vērts.
2. Vai es varu būt piepildīts ar Svēto Garu, tomēr joprojām cīnīties ar grēku?
Tas ir atkarīgs no tā, ko tu domā ar “cīnīšanos”. Ja tu pastāvīgi krīti grēkā, tad Svētais Gars nevar būt tavas dzīves vadonis. Taču, ja tu jautā: “Vai es joprojām grēkošu pēc tam, kad būšu sapratis, ko nozīmē būt piepildītam ar Svēto Garu?” – atbilde ir pārliecinošs jā.
Tu vari grēkot un nožēlot šo grēku vairākas reizes dienā. Tas nav garīgs vājums; tas apliecina, ka tu dzīvo un elpo garīgi! Grēka apzināšanos un nožēlu sauc par garīgo elpošanu.
Garīgā elpošana ir saistīta ar ‘izelpu’ – grēka atzīšanu Dievam. Tu atzīsti, ka esi grēkojis un uzurpējis Dieva vietu savas dzīves tronī. ‘Izelpojot’, tu atbrīvojies no netīrības un saņem piedošanu, kas tev jau pieder caur Jēzus Kristus nāvi pie krusta.
Garīgā elpošana sevī ietver arī ‘ieelpu’ – lūgšanu, lai Dievs tevi atkal piepilda ar Svēto Garu, un atkal ieņem savu vietu tavas dzīves tronī. Atceries, ka tad, kad tu grēko, Dievs tevi neatstāj. Tu ignorēji viņa vadību, bet tagad tu atkal seko tai. Tu mācies viņam uzticēties un tas prasa laiku. Nezaudē drosmi, kad krīti grēkā: mācies atkal piecelties.
Jaunākais
no mūsu trim bērniem pagājušajā gadā mācījās staigāt. Tas prasīja zināmu laiku.
Pamodusies savā viena gada dzimšanas dienā, viņa neizrāpās no gultiņas un skriešus nedevās
uz mazuļu aerobikas nodarbībām. Viņas pirmie soļi bija nedroši un grīļīgi. Viņa mēdza
iekrist peļķē, uzgrūsties galdam un iegāzties netīrās veļas grozā. Bet viņa nekad nepadevās.
Ar laiku viņas soļi kļuva stingrāki un drošāki. Reizēm viņa joprojām krīt (tāpat kā viņas
vecāki!), bet viņa atkal pieceļas.
Mēs nekad neiegūsim imunitāti pret grēku; bezgrēcīgums ir rezervēts debesīm. Arvien labāk iepazīstot Dievu, mēs arvien vairāk iegūsim viņa skatījumu uz dzīvi, un dažās jomās grēkosim retāk. Mēs iemācīsimies cīnīties ar kārdinājumiem. Taču arī tad būs gadījumi, kad kritīsim, un mums būs jāizmanto garīgā elpošana, vienalga, vai mūsu kristieša stāžs būtu viens gads vai septiņdesmit viens gads.
3. Kādēļ mana dzīve nav īpaši mainījusies?
Vai tu esi iedomājies, ka tava garīgā izaugsme varētu būt sasniegusi tieši to līmeni, kādu Dievs šobrīd vēlas redzēt? Mēs apskatījām divus kristiešu tipus: miesīgos un garīgos kristiešus. Taču ir vēl trešā kategorija: jaunie kristieši. Atceries, ko Pāvils teica korintiešiem? “Es, brāļi, vēl nevarēju runāt ar jums kā ar garīgiem cilvēkiem, bet tikai kā ar miesīgiem, kā ar maziem bērniem Kristū.”
Pirms vairākiem gadiem Pāvils daudzus no šiem cilvēkiem bija pievedis Kristum. Tajā laikā viņš negaidīja, ka viņi būs nobrieduši, garīgi kristieši. Taču korintieši nevis pieauga Kristū, bet palika miesīgi. Ja tu esi kristietis tikai dažus mēnešus, tu joprojām esi ‘mazulis’ Kristū – nevis miesīgs, bet vienkārši jauns.
Dzīvojot Vidējos Rietumos, mūsu ģimene katru gadu septembrī devās uz Mičiganas augļu dārziem. Mēs zinājām, ka tur mūs sagaidīs āboliem pilnas ābeles. Mēs piepildījām grozus ir dažādu šķirņu āboliem.
Augļu dārza malā bija vairākas rindas ar ābelēm, kurās augļu nebija. Tās bija jaunās ābelītes. Dažas no tām vēl bija pavisam mazas. Kamēr vecie koki bija pilni ar āboliem, jauno uzdevums bija augt.
Ja tu paklausi Kristum un uzticies viņa spēkam tevi mainīt, tad tu esi tieši tur, kur Dievs vēlas, lai tu būtu. Nesatraucies par ‘augļiem’, kuru tev it kā nav. Neesmu redzējis, ka jaunie kociņi sevi salīdzinātu ar vecajiem. Izaugsme ir process un katra procesa daļa ir svarīga.
Esmu sapratis, ka tad, ja es paklausu Kristum un necenšos sevi salīdzināt ar citiem kristiešiem, es savu kristieša dzīvi izbaudu.
(1) Lūgšana no Bila Braita brošūras “Kā saņemt Svētā Gara piepildījumu”, Agape LV (Agape Latvija), 2011, 40.lpp.
DALIES UN PĀRRUNĀ: